Pase mazulim

Tā kā vasarā plānojam padzīvoties arī tuvāk Igaunijas robežai, tad nolēmām Mazulītei uztaisīt pasi. Lai kaut pēc saldējuma uz tuvējo igauņu ciemu varam aizbraukt, bet varbūt pat kaut kur dziļāk kaimiņzemē uz kādu dienu pabūt.

Pēc pieredzes zinām, ka vismazāk cilvēku pasu daļā ir vakarā, pēc 18iem. Kad pirmo reizi plānojām ar Mazulīti turp doties vakarā, viņa tik cieši iemiga, ka atlikām braucienu. Bet nu jau vasara min uz papēžiem, tad nu šodien dienas vidū braucām pieteikt Mazo pasei un pie reizes arī ierakstīt bērnu vecāku pasēs.

Aizdomas par ļaužu gana piepildītu pasu daļu apstiprinājās. Pēc numuriņa itkā tikai 5 cilvēki priekšā, bet tā rinda tik ātri nekustas. Prasīties prasījās atsevišķu numerāciju vecākiem ar zīdaiņiem, jo tie takš ar pacietību uz jūs un jebkurā mirklī var uztaisīt traci pasu daļas telpās. Te nu mūs izglāba cits mazulis, kas nedaudz iečīkstējās, tad nu laipnās pasu daļas darbinieces uz savu iniciatīvu paņēma gan mūs, gan otru mazo ārpus rindas.

Izdevās pat iestutēt mūsu teju 3 mēnešu veco Mazulīti bērnu krēsliņā un kānebūt arī to bildi dabūt. Pozēja jau nu Mazulīte dikti - kameras viņai patīk :) Ar otro reizi tikām pie pasei atbilstošas bildes. Un pasu daļā viss mazajam tik interesants likās, ka nekādu trobeli necēla.

Promejot, pasakoties laipnajai darbiniecei, ierosināju ieviest atsevišķu numerāciju mazuļu apkalpošanai. Tad arī uzzināju, ka, kā izrādās, ir iespēja savu vizīti pieteikt iepriekš. Citēju PMLP mājas lapā esošo info:

Ja vēlaties telefoniski pieteikties uz iepriekšēju pierakstu, vienojoties par konkrētu apmeklējuma laiku pases vai personas apliecības noformēšanai, aicinām zvanīt uz teritoriālo nodaļu kontakttālruņiem, kas pieejami šeit!

Nezinu gan, cik šāds pieraksts var būt efektīvs attiecībā uz mazuļiem - ja nu uznāk niķis, tad nekāds pasu daļas pieraksts te nelīdzēs un var gadīties to pasākumu atlikt. Bet tomēr, veiksmīgā gadījumā, labi, ja šāds pieraksts ir! Pie tam, to var izdarīt arī pasi saņemot, kad mazais nav jāņem līdzi. Tā ka - būsim zināt! =D

Bēbju čats :)

Par ko mazuļi tērgātu, ja viņiem būtu savs forums. Dažas tēmas:

• Cenšas barot mani ar puķukāpostiem: kā reaģēt?!
• Neesmu kakājis tikai 2 dienas, kā paglābties no trubiņas, zālēm, klizmas utml?
• Liek gulēt 9 vakarā. Kā cīnīties?
• Manas plikpakaļainās fotogrāfijas internetā. Kā pret to cīnīties?
• Atpūta ārzemēs. Vai ir vērts ņemt līdzi vecākus?
• Kas jāprot mammai 27 ar pus gadu vecumā?
• Kurš mēģinājis ēst smēri „bephanten”? Ļoti gribu, bet pašlaik vēl nav izdevies…
• A jums bučo pakaļu?
• Help! Uzvilka zābaciņus – kā tagad piecelties?
• Kā iemācīties gulēt, neizlaižot krūti? Tikko kā iemiegu – tā izslīd
• Kādu pozu ir jāieņem guļot, lai visi mājinieki skatītos un nepriecātos. Dalāmies pieredzē
• Dalos pieredzē – kādā formiņā ir ērtāk čurāt
• Kuram tā ir bijis? Mamma kaut ko greizi gaudo un traucē iemigt
• Lāčukiņš, zaķītis, saulīte, bumbulītis, kaķītis… kā uzzināt savu vārdu?
• Mamma kā nenormāla priecājas par manām kakām – pie kura speciālista vērsties pēc palīdzības?
• 25 gadu vecumā neprot dziedāt! Pie kā vērsties?
• Man – burkānu putru, sev – šokolādi. Kur te ir taisnīgums?!
• DVĒSELES KLIEDZIENS: Kaķi baro garšīgāk! Un visi mēģinājumi ieviest taisnīgumu tiek stingri apspiesti! Kāpēc?!!!
• ES ESMU PAĒDIS!!!!!!!!!!!!!!! Kā paskaidrot to vecākiem?
• Ļoti nepieciešama jūsu materiālā palīdzība: mums nav sāls un cukura. Ēdu tukšu putru. Vēmiens nāk
• Plaukstiņas…, Nāk kaza ragainā…. Un kāds ir jūsu vecāku radošais potenciāls?
• Kāpēc māsa visu laiku man rāda mēli un veido viepļus. Zems kultūras līmenis?
• Palīgā! Jaunajos pamperos izskatos resns!!! Iesakiet normālu modeli!
• Katru dienu mazgā. Vai te ir vēl kāds tikpat netīrs?

/autors nezināms/

3.attīstības lēciens

Ap 11./12.nedēļu mazulis piedzīvo nākamo - jau trešo - attīstības lēcienu. Ja atceraties ap 8.nedēļu mazulis sāka bakstīt un viegli uzsist pa dažādiem objektiem ar roķelēm un kājelēm. Šīs pirmās aktivitātes no malas izskatījās visnotaļ komiski. Tad nu ap 12.nedēļu šīs saraustītās kustības mainās. Kā Pinokio, mazulis ir gatavs mainīties no lelles par īstu cilvēku.

Protams, šīs pārmaiņas nenotiks vienas nakts laikā, un kad tās notiks, tās iekļaus vairāk kā izmaiņas fiziskajās kustībās, lai gan to vecāki pamana vispirms. Tās skars arī mazuļa spēju uztvert apkārtējo pasauli ar citām savām maņām - piemēram, balss maiņu no viena reģistra uz citu, kaķa pārvietošanos pa grīdu, gaismas izmaiņas istabā, saulei aizejot aiz mākoņiem. Mazuļa pasaule kļūst arvien organizētāka, jo viņš atklājis pastāvīgās, plūstošās izmaiņas apkārtējā pasaulē.

Vienmērīgo pārmaiņu pasaule: šis attīstības lēciens palīdz mazulim izmantot savas maņas, lai saskatītu kārtību apkārtējā vidē, izmaiņas skaņās, kustībās, gaismā, garšā, smaržā un tekstūrās. Jaunās prasmes ietver sekošanu ar skatu līdzi priekšmetiem, galvas pagriešanu šķidruma kustību virzienā, aktivitātes pieaugumu, spēju pagriezt savu ķermeni dažādos virzienos, velšanos no vēdera uz muguras, grabuļa grabināšanu, dažādu skaņu izdošanu, gugināšanu un burbuļu veidošanu ar lūpām, reaģēšanu uz kaut ko interesantu ar smiekliem, interesi par gaismu un klausīšanos dažādās skaņās.

Saulains laiks gaidāms ap 13.mazuļa dzīves nedēļu :)

Tulkots no:

http://www.thewonderweeks.com/mental-leap-3/

http://www.essentialbaby.com.au/baby/baby-stages-of-development/the-wonder-weeks-20120426-1xni4.html

Es un Mēs

Gaidot mazuli, protams ir dabiski, ka māmiņa runā par abiem - mēs bijām pie daktera, mēs iesim uz baseinu utml. Gluži vienkārši pat fizioloģiski visur, kur iet māmiņa, mazulis puncī dodas līdz.

Bet, kad mazais piedzimst un līdz ar to pasaulē ierodas maza personība, māmiņas bieži vien vēl ilgi pēc dzemdībām turpina Mēsoties. Traģiskākajā gadījumā šis ieradums var ieilgt līdz "mazulis" jau pilngadīgs un tad, ejot ar pilngadīgo bērnu pie ārsta, māte savā mīlestība joprojām saka: "mums ir problēma/mums ir izmežģīta kāja".

Mēs ģimenē pieturamies pie uzskata, ka mazulis nav mūsu privātīpašums, bet gan dzīves iedots "uzdevums", ko mīlēt, lolot un audzināt par labu cilvēku, lai pēc tam palaistu pasaulē labus darbus darīt un pašam savu ģimeni radīt. Lai to sev lieku reizi atgādinātu, jau tagad cenšos kontrolēt, reizumis pati sevi labojot, runājot par to, ko Mēs vai Mazulis vai Es daram. Citādi, manuprāt, skan jocīgi, ja jaunā māmiņa priekpilnā balsī draugiem stāsta, ka "Mums bija kārtīga kaka" vai "Mums jānomaina autiņbikses" vai "Mēs sveram 5kg". Abiem? Abi? Kādam no apkārtējiem tas var šķist mīlīgi, citam savādi - attieksmes un uztveres jautājums.

Tad nu, lai dzīve viegla neliktos, cenšos cītīgi atdalīt to, kas attiecas tikai uz Mazulīti un to, ko mēs veicam kopā ("Mēs bijām ciemos" nebūs melots, ja dodamies ciemos kopā; savukārt "Mēs noraudājāmies pie daktera", ja raudāja tikai mazais jau būs melots).

Protams, varbūt izklausās nedaudz skarbi, ka jau tik mazā vecumā strikti nošķiru sevi no mazā, taču tas nebūt nenozīmē, ka mazo mazāk mīlu. Tikai jau laikus, lai vēlāk vieglāk, audzinām paši sevi. 

Līdzīgi, kā ar vīra/sievas nesaukšanu par tēti/mammu, ja vēršamies tieši pie otras pusītes nevis stāstām mazulim, ka tētis vai mamma kaut ko dara. Bet tas jau cits stāsts... :)

Laktāzes nepietiekamība

Ar ģimenes ārstes un fizioterapeites ieteikumu un sūdzībām par mazuļa ķermeņa pastiprinātu izliekumu uz vienu pusi, devāmies pie osteopāta.

Vizītes sākumā (kas gan aizkavējās par teju 30min), Mazulīte mierīgi zuzināja ar dakteri un māsiņu, lai gan neliels kreņķis jau bija uznācis gaidot. Ārā karsts, drošvien, ka slāpe mocīja, bet tā kā nebiju pārliecināta, ko ārsts darīs un var vai nevar tieši pirms tam mazo barot, biju pabarojusi mājās 1h pirms plānotās vizītes (reāli jau sanāca 1,5h).
Bet kad dakterīte bija ķērusies pie Mazulītes iztaustīšanas, kreņķis uzplauka pilnās burās. Šoreiz nelīdzēja ne knupis, ne pups, ne grabulis, ne dziesmiņa. Teju 40min Mazulīte noraudāja lielākajā no savām raudām - neatceros viņu jebkad tik ilgi no vietas raudam. Osteopāte centās visai mierināšanai pa vidu vēl mazo iztaustīt. Un gala beigās, nezinu, cik daudz iztaustījusi, cik ne, deva spriedumu - ar fizisko ķermeni un ķermeņa motoriku viss ir vislabākajā kārtībā, bet neesot labi ar gremošanu (kā papildinājums puncīša iztaustīšanai bija arī mazās kakucis), kas gan galīgi nav viņas darba lauciņš. Ieteica padzert Laktosin un, mums promejot, manām ausīm pārmetoši piebilda, ka bērns pēc skata izskatās kā vienu, ne divarpus mēneša vecs. Es vēl pārvaicāju, ka vai nu tiešāmm tik traki? Uz ko dakterīte atbildēja, ka runā nopietni.

Tas nu gan iesita pa manām mātes jūtām pamatīgi! Manuprāt dakteriem, kas strādā ar mazuļiem un mātēm-barotājām tomēr vajadzētu piedomāt pie saviem izteikumiem, it īpaši, ja tie ir subjektīvi novērojumi, kas lieki satrauc vecākus. Kā jau mātēm gadās, pirmajā mirklī tvēru to personīgi kā māte, kas neprot savu bērnu pienācīgi pabarot un laikus pievērst uzmanību viņa attīstībai un augšanai. Puse dienas pagāja, kamēr nomierinājos, pa vidam gan vēl satraukumā aptiekā nopirku ar to Laktisin (kas maksā 13Ls). Tik pēc tam, kad atgriezās veselais saprāts, sapratu, ka jāpiezvana ģimenes ārstei, kas ieteica vēl nogaidīt līdz norunātajai papildus mazuļa svēršanai nākamajā nedēļā, un tad spriest, ko tālāk darīt.

Miera jau protams man nebija, rakājos internetā, meklējot atbildes uz visiem tiem jautājumiem un satraukumiem, kas nu bija pārņēmuši manu prātu. Līdz atradu šo te rakstu:
http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=619
Pēc pazīmēm, izņemot niķošanos un priekšlaicīgu dzimšanu, arī Mazulītes uzvedība atbilst laktāzes nepietiekamībai. Bet mierina rakstā teiktais, ka līdz 3 vai 4 mēnešu vecumam tā ir pilnīgi normāla parādība. Un rādās, ka autore zina, ko runā. Tad nu esmu apņēmības pilna turēties pie Mazulītes barošanas ar krūti bez papildus fermentiem un izmēģināt arī autores ieteikto mazo noslēpumu ar priekšējā (ne tik treknā) piena noslaukšanu pirms barošanas. Ja nekas nemainīsies ap to 4 mēnešu vecumu, tad domāsim tālāk :)

Labie pirkumi

Nu jau ar teju divarpus mēnešu pieredzi varam padalīties savus veiksmīgākajos un ne tik veiksmīgajos mazuļa pūriņa pirkumos.

Lieliskie pirkumi:

• lielais barošanas pakaviņš (ar polistrola granulu pildījumu) - milzīgs bija man atvieglojums, kad pēc Mazulītes pirmajām dzīves dienām tiku pie pakaviņa; tas bija liels atslogs pleciem, kas, nepieraduši pie mazuļa turēšanas, pirmajās nedēļās bija saspringti; noteikti iesaku tieši polistrola granulu pildījumu, jo pakaviņš ir viegls, nav grūtību to pārnest turot bērnu tai pašā rokā, nav jāsatraucās, ja kādreiz netīšām mazulim trāpa ar to par rociņu vai kur citur. Dziedu slavas dziesmas pakaviņam! Pielietojums plašs: barojot aplieku to sev ap vidukli, mazuļa galvu atspiežu pret vienu no pakaviņa "kājām", kājiņas atbalstu uz otras; mazulim guļot aplieku apkārt kā norobežojumu; var izmantot arī tonusa noņemšanai no mazuļa pleciem; un pati nesmādēju to kā galvas balstu vakaros gultā filmas skatoties :)
• paklājs puzlis  - tā kā mūsmājās grīda ir auksta, šo sākām izmantot līdzko pārgājām vasaras režīmā uz grīdas gan kā pamatu aktivitāšu centra novietošanai, gan lai uzliktu frotē vaskadrānu un ļautos gaisa peldēm, gan vingrojot fizioterapeita ieteiktos vingrojumus kā pamatu pašas sēdēšanai.  

• aktivitāšu paklājiņš - tā kā Mazulīte mums aktīva, tad jau 2 mēnešu vecumā sākām likt viņu uz draugu draugu aizdotā aktivitāšu paklāja; sākumā viņa tikai pa pāris minūtēm pavēroja tur sakarinātos zvēriņus, bet nu jau savā nodabā, ar roķelēm un kājelēm mahājoties nodzīvojas tur krietnas 10-15minūtes bez kreņķiem. Šis bija noderīgs draugs līdz ~5 mēnešu vecumam. Tad jau kļuva par šauru.
   
• piena pumpītis - sākotnēji pat nebiju par tā iegādi domājusi, bet pēc draudzenes ieteikuma tomēr nopirku; un tas noderēja pirmajā mēnesī, kamēr krūtis mēģināja saprast, cik tad daudz pieniņa jāražo un tikmēr nereti ar to pārspīlēja. Tagad tas noder, ja jānoslauc pieniņš un jāatstāj pudelītē, kad pati izeju ārpus mājas uz ilgāku laiku. Man ir rokas pumpītis, bet lielu apjomu pieniņa atslaukšanai gan ieteiktu elektrisko. Vienīgā ķibele, kas mums ar to gadījusies - augšējā daļā (pumpītī) zem plēves, kur piekļūt īsti nevar, iemetusies melnā puve, kuru nekādīgi nedabūjam laukā. Bet tā kā saskarē ar pieniņu šī daļa nenonāk, darbojamies tālāk.

            

• dabīga materiāla daudzreiz lietojamie krūštura ieliktnīši - iegādājos LittleLamb firmas mazgājamos bambusa auduma ieliktnīšus barojošām māmiņām (iegādājami te: http://www.veselibasveikals.lv/krustura-ieliktnisi/) un esmu ļoti gandarīta ar šo pirkumu. Protams, ar lielākām piena upēm tie galā netiek un sākumā, kamēr krūtis saprata, cik vispār jāražo, bija ne mazums slapju naktskreklu un arī izlietotu vienreizējo ieliktnīšu. Toties tagad pārsvarā iztieku ar šiem. Ne mazums iepakojumus ar vienreiz lietojamajiem ieliktnīšiem jau esmu aiztaupījusi (ietaupījusi naudiņas un pataupījusi dabu). Protams, rezervei (reizēm, kad daudzreiz lietojamie nav izmazgāti vai vēl žūst) man ir arī vienreizlietojamie.
• gultiņas apmale - vēl gaidot mazo un skatoties uz jau saklāto šūpuli šķita, ka apmales ir liekas un arī biezā sega būs nevajadzīga; taču mazulis tādā "aliņā" jūtas daudz drošāk un par gulēšanu atsevišķā gultiņā jau no pirmās dienas mūsu Mazulīte nesūdzas.
• flaneļa un marles autiņi - izmantojam ikdienā, paklājot zem Mazulītes, lai kur arī viņu liktu, marles autiņi noder barojot un nu jau arī ir mīļākā "spēļmantiņa" Mazulītei, kalpo arī kā mīļlupatiņa aizmiegot.
• frotē paladziņš ar vaskadrānu - izmantojam uz pārtinamās virsmas kā arī ņemam līdz pārtīšanai ilgākos izbraukumos; nav jātērē vienreizējo paladziņu kalni, šie ir mazgājami veļas mašīnā. Nu jau arī karstajās vasaras dienās uzklājam uz puzles paklājiņa un pieņemam gaisa peldes. Diemžēl lielākos izmēros (mums ir 70*100cm) ir deficīts, interneta veikalā minikid.lv, kur savus 2gb nopirku, vairs nav samedījami un citur ar neizdodas atrast. :(
• ERGObaby ergosoma - pēc fizioloģiskā pārnēšanas veida ir analogs slingam, tik uzlikšana daudz vienkāršāka. Ne mirkli nenožēloju to 50Ls ieguldījumu! Noder pastaigās, kur ar ratiem nevar izbraukt, pie midzināšanas, lielākos pasākumos, lai Mazulīte tuvāk mammai... Derēs no 5,5-20kg (ja vien tik daudz mugura var panest).

      

Ekstras:

• ratu ekstras - pudeles turētājs, saules staru aizsargs ir mūsu jaunākie pirkumi; sākumā šķita, ka universālais pudeles (mammai taču jālieto daudz ūdens!) turētājs pie ratu roktura ir neveiksmīgs pirkums, bet nu jau esam pieņēmuši, ka tam nav jāstāv perpendikulāri zemei un smagākas pudeles par 0,5l tajā stāv visnotaļ slīpi (bet ārā nekrīt). Saules staru aizsegs ar UV filtru ļoti noder saulainajās dienās, lai aizsargātu mazo no saules kā arī liekiem skatieniem (nav jāsien priekšā lakats), der arī uz ratu rāmja uzliekot autokrēsliņu. Sēžamratiem gan tas vairs neder, jo mazais grib redzēt pasauli, ko šis aizsegs neļauj. Tad nu galu beigās pirkām arī lietussardziņu - pēc draudzenes ieteikuma - nepažēlojot pāris latus, nopirkām nedaudz dārgāko (www.minikid.lv).

           

• ceļojumu gultiņa - šķiet, ka ar mūsu aktīvo dzīvesveidu vasarā varētu būt noderīga. Taču nolēmām naudiņu tai netērēt - ja izdosies no kādiem draugiem, paziņām aizņemties, tad izdosies. Izdevās un esam priecīgi par šādu papildus ekstru gulēšanai ārpus mājas.

         
Varējām iztikt bez:

• bērnu vanniņa - izmēģinājām mazo likt gan lielajā, gan bērnu vanniņā (kas gan faktiski aizņem visu mūsu ne tik lielo vannu); pašiem ērtāk un mazulītei labpatīk lielā vanna - tad var kārtīgi izpeldēties un pat apgriezties ar kājām pretējā virzienā. Pagaidām vanniņu esam izmantojuši vien pirtiņā, ikdienā tā ir Mazās netīro drēbīšu glabātuve.
• krēmi un zieķi - sudokrēms, likopodijs, bepanthene, bērnu eco body losions un dušas želeja galu beigās nebija īpaši noderīgi. No visa izmantojam tikai eco šampūnu, bet iespējams arī bez tā var iztikt. Ādas kopšanai, apsārtumiem un izsitumiem lietojam šī koka sviestu, persiku un aprikožu kauliņu eļļas.
• pudelīšu sildītājs - nopirkām tādu vienkāršo BabyOno pudelīšu sildītāju. Un lai gan uzliekam instrukicjā ieteikto sildīšanas režīmu, parasti sildāmais piens vienalga ir par karstu un jāgaida kamēr padzisīs. Tad jau principā būtu varējuši iztikt ar sildīšanu katliņā ūdens peldē (jo princips sildītājam tāds pats). It īpaši, ja nekādus biezeņu nesildam, jo piekopjam BVĒ.

Uzmanies, apdomā!

• lētās poļu ražojuma tekstilpreces - biju noskatījusi minikid.lv veikalā, taču lielāko daļu apģērbu mums atdeva, vēl šo to labas kvalitātes (H&M, C&A) iepirku lietotajos apģērbos, galu beigās nopirkām vien pāris lietas. Kvalitāte ļoti slikta, daži apģērbi pat jauni jau ar atirušām vīlēm, krāsas ātrti nomazgājas, gumijas izstaipās. Šūpulīša palags ar gumiju vēl pirms pirmās lietošanas jau plīsa pa vīlēm, gultiņas apmales apvalks pēc otrās mazgāšanās sarāvās tā, ka polsterējums vairs iekšā nelien bez stūķēšanas un gultiņas vienā stūrī pietrūkst teju 5cm no apmales.
• mazgājamās autiņbikses -  tām, kuras plāno tās lietot, iesaku neatlikt uz vēlāku laiku. Tā kā 1.izmēra LittleLamb autiņbikšos Mazulīte bija tik ļoti sapakota, ka man žēl bija uz to skatīties, bet OSFA (one size tipa) vēl nederēja, atlikām to uz vēlāku laiku, cerībā, ka apveļoties mazulim arī autiņbikši neizskatīsies tik "traģiski" uz mazās miesiņas. Iegādājos arī BambinoMio OneSize autiņbikšus, bet uz mūsu tievulītes arī šie vēl joprojām izskatās lieli un sapakoti. Kad otrreiz mēģināju LL 1.izmēru uzvilkt mazulītei jau 2 mēnešu vecumā, viņa man skaļi un skaidri pateica, ka šāds kustību ierobežojums viņai neiet pie sirds. Joprojām ceru, ka paaugoties un pieņemoties miesās, kādudien vismaz tos one size tipa mazgājamos autiņbikšus varēsim izmantot...

Mūsu filozofija
Ja radi, draugi, paziņas un paziņu paziņas piedāvā bērnu drēbītes vai citas pūriņam nepieciešamās lietas, labprāt tās pieņemam. Ar vienu zaķi divi labumi - ij cilvēki atbrīvo mājās aizkrāmēto vietu ar vairs nevajadzīgajām lietām, ij paši ietaupām naudiņu un pēc tam mierīgu sirdi nododam drēbītes un mantas tālāk nākamajiem jaunajiem vecākiem. Būtu skumji un izšķērdīgi no resursu viedokļa tērēt milzu summas drēbītēm, kas tiks uzvilktas vien pāris reižu. Arī ratus pirkām lietotus - ja jau kādam tie vairs nav vajadzīgi, bet joprojām labi kalpo, kāpēc pieprasīt, lai mums tiktu ražoti jauni?!

Māmiņistabas Rīgā

Mazulītei augot, kļūstam arvien aktīvākas arī ārpus mājas izbraucienos/izgājienos, kas nereti pārsniedz ierasto barošanas starplaiku. Tad nu sākam apgūt dažādu tirdzniecības centru māmiņistabas (jo vismaz šīs iestādes par to mēdz piedomāt). Te būs rezumē par to, kur esam pabijušas un ko atradušas internetā:

Domina Shopping - askētiskā stilā ieturēta atsevišķa telpa mazuļa pārtīšanai un barošanai, ar ērtu klubkrēslu.

Spice - telpa pārtīšanai, barošanai, ar labierīcībām vai bez. Mēs gan netrāpījām tik mājīgi iekārtotā kā attēlā (bijām 1.stāvā).

Olimpia - lelle.lv iekārtota neliela, bet jauka telpiņa, koši sarkanām sienām (no kurām mazulis ne aci nevarēja atraut), ar pārtinamo galdu, dīvāniņu barošanai un izlietni.

Galerija Centrs - mīlīga flīzēta telpa barošanai, pārtīšanai, ar labierīcībām.

Galerija Rīga - pārtinamais galds invalīdu tualetē, bērns jābaro sēžot uz aizvērta poda vāka (liels mīnss tik šikam iepirkšanās centram).

Riga Plaza - pašas vēl neesam bijušas, bet te būs foto:

Sky&More - iespēja pārtīt un pabarot mazuli; sadarbībā ar Nature Babycare sola nodrošināt arī eco autiņbiksītes, mitrās salvetes.

T/C Alfa - jauka māmiņistaba gaišos toņos ar ērtu krēslu barošanai, izlietni, pārtinamo virsmu un elegantu atkritumu "caurumu" netīro autiņu izmešanai.

Runā, ka arī Siguldas Šokolādē esot jauki! Padalies, ja zini :)

Māmiņas svētki

Šogad 12.maijs - māmiņdiena - mūsmājās pavisam īpaša! Jo nu arī es esmu pievienojusies māmiņu pulciņam un šie svētki pirmoreiz arī mani :)

Tā kā jau laikus vīram atgādināju par gaidāmajiem svētkiem, tad arī dāvanā saņēmu lielisku dienu ar saviem mīļajiem - Mazulīti un vīriņu.

No rīta izgulējāmies visi trīs, sakrājām spēkus svētku dienai. Jau mostoties mani sagaidīja pirmie pārsteigumi - Mazulītes pēdiņas nospiedums uz kartiņas, noslēpts Mazās sedziņā, un aiz gultiņas apmalītes paslēpusies aploksnīte ar uzrakstu "Mīļajai māmiņai", pildīta ciedru riekstiņiem.

Nolēmu saviem mīļajiem sacept svētku bulciņas un kamēr posu Mazulīti iekš svētku apģērba, vīriņš pagatavoja arī brokastu dzērienus. Un pieteicos šodien traukus nemazgāt, uz ko vīriņš atbildēja, ka man šajā dienā esot atļauts darīt tikai to, ko gribu. Trauku mazgāšana šajā dienā palika viņa ziņā. :)

Drīz vien pēc vēlajām brokastīm mājās, mani abi mīļie veda mani uz Austras Pumpures & Austrasbērnu koncertu jaunatvērtajā KC Ziemeļblāzma. Tikai galapunktā konstatējām, ka Mazulītes knupis ir palicis mājās un klausītāju masas kamerzālē viņai pie sirds negāja, tad nu vīrs ar meitiņu devās pastaigā pa parciņu, ļaujot man baudīt koncertu. Tautasdziesmas un citas labi zināmas un līdzi dziedamas dziesmas iepriecināja manu sirsniņu, raisījā arī kādu mātišķu aizkustinājuma asaru (it īpaši Arņa Miltiņa dziesmiņa, kurā visām māmiņām bija jādzied: "Es Tevi mīlēšu, es Tevi sargāšu" un labi zināmā "Silta, jauka istabiņa..."). Vīrs ar mazo pacietīgi nostaigāja pa lauku gandrīz visu koncerta laiku (vairāk kā stundu), kamēr es sildīju savu mātes sirsniņu, bet pēc koncerta sagaidīja mani ar vietējās Vecmīlgrāvja konditorejas našķiem. Tik jauki!

Pusdienas nolēmām ēst mājās - vīram padomā bija lutināt mūs ar paštaisītu gaspačo. Sanāca gan visnotaļ asi, bet labi, ka piena ēdājai pret to iebildumi nebija. Toties ar mīlestību gatavotas svētku pusdienas!

Nolēmām mājās nesēdēt, un devāmies uz ērģeļu un kora mūzikas koncertu Jāņa baznīcā. Sēdējām gan aizmugurē zem ērģelēm, ar knupi pa rokai, bet Mazulīte miegā un pusmiegā klausoties rāmi nočučēja to pusstundiņu, ko pavadījām koncertā. Pēc tam vēl izmetām loku pa Vecrīgu (nav gan lieliskākais ratu braukšanas segums) un centra parciņiem, tad devāmies mājup.

Nokļuvuši līdz mājām sapratām, ka, lai gan pulkstens jau 19, vēl mājup nevelk. Tā kā Mazulītē vēl čučēja, nolēmām aizbraukt kaut kur noslēgt burvīgo dienu ar siltiem dzērieniem ārpus mājas. Izvēle krita uz Cabo cafe Ķīšezera krastā, kur izrādās ne mēs vienīgie ar bērniem māmiņdienu bijām nolēmuši atzīmēt. Tas priecē! Un vēl jau tā iespēja iziet sabiedrībā sevi parādīt un uz citiem paskatīties (tas jau vispār mūsu ģimenei teju hobijs - vērot cilvēkus:).

Pēc siltajiem dzērieniem ar veģetārām uzkodām, kad Mazulīte jau sāka ratos knosīties, evakuējāmies māju virzienā, nolēmuši vasarā te vēl kādu dienu atbraukt pačilot - vietiņa jauka, ģimenēm ar bērniem draudzīga, atmosfēra viegla.

Vakarā vēl noskatījāmies burvīgu Ron Fricke filmu Samsara - vizuāli skaista, krāšņa un arī skaudra filma bez teksta, ar brīvu vietu katra paša iekšējam dialogam.

Un aizmigu patiesā baudā par jauko ģimenes dienu, kurā es kā māmiņa tiku celta godā nepārtraukti...

Paldies par šo burvīgo dienu manam vīriņam un Mazulītei!:)

Sveiciens māmiņām māmiņdienā! :)

2.attīstības lēciens

Ap 8. dzīves (starp 7,5 un 9,5) nedēļu mazais sāk izjust pasauli citādāk. Mazulis sāk atpazīt vienkāršas formas apkartējā pasaulē un sevī. Pieaugušajiem to tā uzreiz grūti iedomāties, bet tas notiek ar visām maņām, ne tikai redzi. Piemēram, mazulis var atklāt savas rociņas un pēdiņas un pavadīt stundām ilgu laiku mācoties tās kontrolēt un ieņemt ar tām konkrētas pozas. Viņš būs nebeidzami fascinēts par to, kā krīt ēnas uz guļamistabas sienas. Varat pamanīt arī mazuli pētam detaļas uz bundžām veikalā vai ieklausoties paša izdotajās skaņās.

Ap 8. dzīves (starp 7,5 un 9,5) nedēļu mazais sāk izjust pasauli citādāk. Mazulis sāk atpazīt vienkāršas formas apkartējā pasaulē un sevī. Pieaugušajiem to tā uzreiz grūti iedomāties, bet tas notiek ar visām maņām, ne tikai redzi. Piemēram, mazulis var atklāt savas rociņas un pēdiņas un pavadīt stundām ilgu laiku mācoties tās kontrolēt un ieņemt ar tām konkrētas pozas. Viņš būs nebeidzami fascinēts par to, kā krīt ēnas uz guļamistabas sienas. Varat pamanīt arī mazuli pētam detaļas uz bundžām veikalā vai ieklausoties paša izdotajās skaņās.

Jebkura no šīm lietām - un vēl daudzas citas - signalizē par lielām pārmaiņām mazuļa mentālajā attīstībā. Šajā laikā mazais apgūs jaunas iemaņas, ko viņš nebūtu bijis spējīgs apgūt agrāk, vienalga cik daudz drosmes un palīdzības mēs viņam sniegtu. Bet tāpat kā iepriekš, arī šīs pārmaiņas un pierašana pie jaunās pasaules sākotnēji nebūs tik viegla.

Pēc šī attīstības lēciena mazulis arī varēs pats noturēt galviņu stabilāk, pagriezt to pretī skaņai, izlīdzināt savu svaru sēžot, izrādīt azpinātas satveršanas pazīmes, sajust rotaļlietas bez satveršanas, atklāt un novērot savas ķermeņa daļas, skatīties uz dažādām formām un izdvest īsas "rukšķēšanas" skaņas. Saulainai nedēļai būtu jāseko ap 10. dzīves nedēļu.

Tulkots no: 

http://www.thewonderweeks.com/mental-leap-1/

http://www.essentialbaby.com.au/baby/baby-stages-of-development/the-wonder-weeks-20120426-1xni4.html

Saru dzīšana

Trīs lietas - labas lietas. Ar trešo reizi esam tikuši pie/līdz saru dzīšanai (pirtīžu dienā uzrīkojām tikai vanniņu, otrajā reizē, kad mēģinājām mājas apstākļos, Mazulīte saniķojās). Jo bijām to nolēmuši izdarīt - Mazulītes mieram un veselībai. Šoreiz pirtiņā. Un arī līdz rezultātiem tikām! Par visu pēc kārtas.

Pirtiņa tika sasildīta līdz 40 grādiem. Tad ar Mazulīti gājām pirtiņā. Vispirms minūtes 10 peldinājām Mazulīti kumelīšu vanniņā. Tad viņa saņēma nelielu iepērienu ar slotiņām (šoreiz gan ozola, bet meitenēm būtu vajadzīga liepas slotiņa). Pirtošanās Mazulītei patika, smaids sejā! :) Un tad ķērāmies pie saru dzīšanas - nolikām mazo uz vēdera, uzpilinājām pieniņu un sākām aktīvi masēt muguriņu. Kad mazā uz vēdera guļot kļuva nemierīga, liku pie pieniņa pirmavota un turpinājām masēt vispirms vienu, tad otru muguras pusi. Līdz pēc minūtēm 10 (šoreiz gan ignorējot mazās iebildumus un raudas) parādījās pirmie sariņi. Vispirms tos varēja sajust ar pirkstiem, tad jau arī saskatīt. Tā arī bija kā stāstīts un rakstīts - kā mazi rugāji, kas lien laukā no muguriņas. Mūsu Mazulītei - diezgan tumšā krāsā, uz sāniņiem un ap astes kaulu (vēlāk gaismā apskatot sapratām, ka daļa no tiem, ko uzskatījām par sariem bija vienkārši savēlusies un ap muguras matiņiem aptinusies ādiņa vai jau nokritušie sari?). Kad Mazulītes iebildumi jau bija vērā ņemami un arī karstums pirtī šķita mazulim par augstu, saru dzīšanu beidzām. Pacienāju vēl mierīgākā atmosfērā Mazulīti ar pieniņu un satinušies dvieļos gājām atdzesēties.

Pēc tam vēl arī es pati tiku pie pērieniņa ar tai pašā kumelīšu vannītē mērcētām slotiņām - pēc ilgāka pārtraukuma tik labi bija izsildīt miesu un iepriecināt garu!

Vakarā, iedvesmojusies no video (skat. zemāk), nolēmu pamēģināt tomēr tos sarus vēl padzīt līdz tam, kamēr paši nokristu. Bet mājas apstākļos, ar Mazulītes iebildumiem pret tik ilgu gulēšanu uz vēdera, ilgi tomēr neizturējām. Gaidīsim to nedēļu vai divas, līdz tiem pašiem būtu jānokrīt. Un tad plānojam atkal doties uz pirtiņu, nopērt Mazulīti un pamēģināt vēl kādu saru izdzīt - nu jau amats rokā! Jo pirtniece stāstīja, ka to pat varot darīt pa vairākām reizēm, līdz dabū to lielāko daudzumu laukā. Katrā ziņā - par ļaunu jau tas nenāks! Pat, ja izrādīsies, ka tie pāris jau izlīdušie sariņi arī ir viss mūsu Mazulītes "pūriņš" no punča laikiem, kas teju 2 mēnešu vecumā vēl dabūjams laukā (vislabāk sari izdzenoties ap viena mēneša vecumu).

Jāatzīst, ka mūsu tā jau mierīgā un labi naktīs guļošā Mazulīte šonakt nogulēja vēl krietnāk - kā ierasts piecēlās uz agrajām brokastīm ap 5:30, bet pēc tam līdz 9:00 vēl bez knosīšanās nočučēja. Un arī pēcbrokastu miegu nesmādēja tādu krietnāku. Laikam atgūst spēkus pēc vakardienas piedzīvojuma :)


Paldies manām pirtiņas fejiņām Rutai un Svetai! :)

Vēlreiz par pašām pirtīžām:
http://www.starkaligzda.lv/?textid=2&cat=151

Vecmāte Aija Mikova par saru dzīšanu:
http://www.tvnet.lv/sievietem/veseliba/364638-dzisim_sarus_musu_mazuliem

Saru dzīšana mājas apstākļos - video:
http://www.maminuklubs.lv/jaundzimusais/20120827-video-dzisim-sarus-musu-mazuliem-/

Mazuļu redzei

Nododu tālāk saiti ar mazuļa fizioterapeites ieteiktajiem vizuālajiem attēliem kas paredzēti jaundzimušo redzes attīstībai:

http://baby.zorger.com/baby.zorger.com.newborn.pdf

Mūsu Mazulīte burtiski "pielīp" pie attēla un kādu laiku cītīgi tajā lūkojas...

Pavasara logu talka

Kopš mūsmājās ir Mazulīte, mājas darbu apdarīšanai laiks sarucis pavisam mazs. Protams, pirmajā vietā kopābūšana un mīlestības dāvāšana, bet, ja ikrīta saullēkts jāskata caur tik putekļainu logu kā miglā tīts...

Tad nu izsludināju "logu talku" - nekautrējos un izmantoju vecāku piedāvājumus palīdzēt :) Kamēr Mazulīte ar tēti un opi pa lauku sakopa piemājas apkārtni, dāmas pa iekšu - logi, zirnekļu tīkli stūros, putekļi uz augstākajiem plauktiem - nekas netika žēlots!

Galvenais, ka kopā ātrāk un jautrāk! Un gandarījums par kopīgi paveikto arī lielāks!

Apbalvojām sevi ar pastaigu pa Botānisko dārzu un pasēdēšanu krodziņa āra terasē un galu beigās ar milzīgu kopābūšanas prieku dienas garumā.

Tā ka, māmiņas - metam kaunu pie malas un aicinam radus, draugus palīgos uz kopīgu talkošanu/mājas tīrīšanu! Lai mazulītim mājvieta tīra un lieki putekļi nav jāelpo:)