4.attīstības lēciens

Sapratne par to, ka mūsu pieredze ir sadalīta dažādos zināmos notikumos, mums ir pašsaprotama lieta. Piemēram, ja mēs redzam cilvēku pametam gaisā gumijas bumbu, mēs zinām, ka tā atleks no zemes pati par sevi, un varbūt ne vienu reizi vien. Vai arī, ja kāds palecas gaisā, mēs saprotam, ka viņš leks arī lejā. Mēs piefiksējam zināmus brīžus, tādus kā golfa nūjas atvēzēšana vai tenisa serve, un zinām, kas tam sekos. Bet mūsu mazulim viss ir jauns un nekas nav paredzams.

Pēc iepriekšējā attīstības lēciena, mazulis ieguva prasmi uztvert skaņu, kustību, gaismas, garšas, smaržas un tekstūras atšķirības. Bet tām bija jābūt vienkāršām. Tiklīdz tās kļuva sarežģītākas, mazais vairs nespēja tām izsekot.

Līdz ar 4.attīstības lēcienu (starp 14,5 un 19,5 nedēļām), mazuļa spēja uztvert apkārtējo pasauli kļūst attīstītāka un nedaudz līdzīgāka mūsējai. Mazais sāks eksperimentēt ar notikumiem.

Notikumu pasaule: mazulis sāk uztvert kā secīgi notikumi noved līdz rezultātam, un eksperimentēt ar to, kā viņš pats var izraisīt notikumus. Pēc šī attīstības lēciena mazulis kļūs vēl aktīvāks, iegūs labākas satveršanas spējas, liks lietas mutē, izpildīs daudz dažādas kustības ar rotaļlietām un aktivitāšu mantām, meklēs mammu un tēti, atbildēs savam spoguļattēlam, veidos skaņas ar līdzskaņiem, atpazīs savu vārdu, pārtrauks ēšanu un atgrūdīs krūti vai pudeli, kad būs paēdis, kā arī izrādīs savu nepacietību vai garlaikošanos.

Saulaināks laiks gaidāms ap 21. dzīves nedeļu.

Tulkots no:

http://www.thewonderweeks.com/mental-leap-4/

http://www.essentialbaby.com.au/baby/baby-stages-of-development/the-wonder-weeks-20120426-1xni4.html

100 dienas

Šodien ir TĀ diena - mūsu Mazulīte jau 100 dienas kopā ar mums :)

Ir dažādas domas, versijas un realizācijas, kas saistās ar pirmajām 100 mazuļa dzīves dienām uz zemes. Valda uzskats, ka šajā laikā mazulis jātur teju nepārtraukti mammas tuvumā, jārāda tikai tuvākajiem un jāsaudzē cik nu iespējams no plašās pasaules. Jo šis esot laiks, kad mazais adaptējas jaunajā dzīves vietā... Vēl varot rakstīt dienasgrāmatu, kas nu ir noticis katrā dienā - tad katra diena atbilst vienam dzīves gadam. Šodien tātad rakstās 100.gads!

Jāsaka gan, ka neesam bijuši super uzmanīgie un noslēgtie vecāki - esam kopā pabijuši gan izstādēs, teātros, ārpus mājas nelielos izbraucienus, un pat līdz Tartu (ar visu jauno pasi) aizšāvuši. Bet tas viss - normas robežās, vērojot mazo. Jo Mazulīte mums tāda gana komunikabla un pasaule izzinot griboša - tiklīdz iemācījās fokusēt skatienu, tā prasās uz rokām un grib visu redzēt - mājās, parkos, ciemos, izstādēs un citos notikumos (ja vien neguļ). Gulēšana ratos un skatīšanās debesīs galīgi vairs Mazo neinteresē - šāda aktivitāte nu jau kādu laiku ātri vien pārtraucas ar gaužām skaļu niķi, kas noklust tikai, kad Mazā tikusi rokās.

Kā mēs mierinām sevi un stāstām meitiņai, attaisnojot arī tās aktivitātes, ko pašiem gribās veikt - izvēloties vecākus no mākoņmaliņas, viņa taču zināja, ar ko te būs jārēķinās :) Mājās sēdētāji neesam!

Protams, pirmo mēnesi, kamēr Maziņā bija pavisam trausliņa, visai maz cilvēki viņu redzēja - arī pastaigās ārpus mājas nekautrējos ratu kulbu pārsegt ar lakatu, lai arī cik izbrīnīti nebūtu garāmgājēju skatieni (kad sākās saulainās pavasara dienas, tas vairs apkārtējiem nelikās tik izbrīnas vērts - pieņemot, ka bērns tiek sargāts no saules). Tikai izredzētajiem lakats tika pavērts mazuļa aplūkošanai :)

Bet tiklīdz jutu, ka Mazulīte apradusi ar pasauli, viņai pašai parādās interese to redzēt un iepazīt un arī esot tuvāk vai nedaudz tālāk spēju sniegt enerģētisko aizsardzību savam mazulim, prieku izzināt apkārtni viņai neliedzām.

Un nevar nepieminēt, cik būtiska attīstība notikusi ar bērnu šajās 100 dienās - no pavisam maza un nevarīga bebīša, līdz jau gana daudz varošam, gribošam, darošam un domājošam mazam cilvēciņam! Un jau ar raksturiņu :)

Un visas 100 dienas ir cītīgi manis dokumentētas Mazulītes dienasgrāmatā - tad nu varēsim tagad gadu pēc gada lasīt un salīdzināt katru gadu ar atbilstošo dienu...

Pārvarot ego

Ak, cik ļoti tas mazais cilvēciņš mūs māca un skolo!
Šodien jau ne pirmo reizi dabūju pacīnīties ar savu ego:-) Mazulīte jau tā tik pacietīgi pieņem vecāku aktīvo dzīvesveidu un visnotaļ neceļ traci kārtējo reizi nonākot kādā izstādē, teātrī, sabiedriskā pasākumā - īsts zelta gabaliņš:-)

Un tad Ego no iekšām saka - "tad jau varam pāriet nākamajā līmenī un iziet plašākā sabiedrībā!"
Un prāts, kas noilgojies pēc tādas iziešanas, ilgi nešauboties, piekrīt.

Un mamma zieķējas, pucējas un pēc ilgiem laikiem uzlako sarkanus nagus - nu tik būs iziešana! Iekšēji jau tiek būvētas domu pilis par komunicēšanu ar sen neredzētiem ļaudīm, un visi trīs kopā sabiedrībā...

Bet tad atnāk Realitāte!

Tik vēl gaidot sabiedrisko pasākumu, Mazulīte jau to noprotestē - nav vaļas gaidīt! Tūlīt jau pat ir par vēlu:-)

Un tad nu ego šķeļ liesmas un iekšā vārās. Un mātišķā jūta to ego mēģina patriekt ratā - neies jau bērnu mocīt!

Un paiet laba stundiņa, runājot ar Mazo pārspīlēti maigi, vairāk gan tādējādi sitot tam ego ar āmuru pa pieri... Līdz, mazajam, mīļajam smaidam piepalīdzot, ego kārtējo reizi "atraujas" un nolien dzīlēs. Līdz citai ārā izlīšanai piemērotai reizei...

Bet pucēties mammām vajag! Arī ikdienā! Un lakot nagus, krāsot lūpas (tām, kuras to dara) mammītēm vajadzētu noteikt ar likumu - tas vareni ceļ pašapziņu :-)

Māmiņu skola

Biedrošanās ir svarīga. Māmiņām. Tāpēc ir tik labi, ja blakus ir vēl kāda draudzene ar līdzīga vecuma mazuli. Bet lai nojaustu, kas sagaida nākotnē, ir vērtīgi pabiedroties arī ar dažāda vecuma mazuļu mammām.

Tad nu vakar bija priecīga diena - mīļais Atmas centrs sapulcināja kopā draudzenes un draudzeņu draudzenes un visādi citādi visnotaļ līdzīgi domājošās esošās, topošās un briestošās mammas uz pirmo sieviešu-māmiņu kluba tikšanos. Un tas bija tik fantastiski!

Kas tur tik sajūsminošs?

Sirsnīga kopābūšana! Jau pirmajā tikšanās reizē ne tikai iepazināmies un aprunājām tēmas, ko vēlētos aplūkot šajās kopābūšanas reizēs, bet arī turpat uz vietas nodibinājām mammu bibliotēku, piesolot atnest otrai izlasīt to grāmatu, kas šobrīd vienai aktuāla, bet otrai vairs ne, nospriedām, ka jauki būtu kādu nodarbību uzrīkot kopā ar vīriem/esošajiem vai topošajiem tētiem un pārrunājām arī tādas mammu tēmas, ko parasti tā publiski nemaz neapspriež. Jo sieviešu-māmiņu kopābūšana atver sirdis - bērni vieno :)

Vēl viena jauka lieta, ar ko šis klubiņš iespējams atšķiras no citiem, ir tas, ka tās sievietes, kas vēl tikai briest vai plāno vai jau ir gaidībās var pievienoties un gūt iedvesmu, padomu, atbalstu - ko tik vajag! Pēc pirmās tikšanās viena no šī kluba organizatorēm, vēl briestošā māmiņa, jau atzina - esmu iedvesmota! Un kas var būt skaistāks par sievietes atziņu, ka viņa ir iedvesmota kļūt par māti! :D

Ja arī Tev ir vēlme mums pievienoties, vairāk info meklē www.atma.lv!