Rotaļīgā mamma

Atkal un atkal prāts atgriežas pie šī termina - pietiekami rotaļīga mamma. Domāju un prātoju, kā to definēt, līdz dzīve pati deva atbildi - Mazulīte paaugusies jau līdz tik apzinātam vecumam (četri ar pusi mēneši), ka ar vienkāršu mantiņu pētīšanu un garšošanu jau kļuvis par garlaicīgu. Tā nu es kļuvu par rotaļīgo mammu :)

Kā tas izpaužas? Manā gadījumā - radoša pieeja mazuļa rotaļlietu izvēlē (nu jau tiek pārlūkoti plaukti un priekšmeti, kas iztur mātes drošības kritiku, nonāk uz mazuļa spēļu grīdas) un trakošana ar mazo, kad visas rotaļlietas jau apnikušas un sagribās padzīvoties ar mammu (smejamies, urkšķam, purkšķam, dziedam utml).

Te ir mūsu pēdējie rotaļlietu hiti:

• mazo pērļu garās krellītes - manas lūgšanu krellītes, kuras savērtas stingrā virtenē un starp katrām divām pērlītēm ir mezgliņš (tas dod papildu drošību, ka krellītes neizjuks un neizbirs); Mazulītei tās dodu virpināt pa rokām, kad uznāk liels niķis vai tuvojas miega rūķis. Tās kolosāli nomierina (nez, vai arī pērļu iedarbība?:)!
• eko koka rotaļlieta ar bumbiņām - Mazulītes krustmāmiņas dāvināta; mazajai patīk "grauzt" bumbiņas, sānus, kātu. Pārsteidzošā kārtā, to vicinot, vēl sev pa pieri mazā nav kārtīgi sadevusi:) Pārdevēji solīja, ka arī rotaļlietas krāsas ir bērniem saudzīgas - atliek vien ticēt.
• rotaslieta garā ķēdītē - vakar šopingojot uz atlaidēm nopirkām rotas/rotaļlietu arī Mazulītei (ļāvu viņai pie aksesuāru stenda pašai izvēlēties, kas labāk patīk, piedāvājot vairākus variantus:) - garā ķēdē kopā savīti metāla aplīši. Garšo labi un labi piņķerējas pa rokām. Arī ar nomierinošo efektu. 
• koka karote - ļoooti garda rotaļlieta! šorīt uzlikta "uz kārā zoba".
  
• plastmasa bļodiņa ar silikona karotīti - manas mammas dāvana mazmeitiņai (tās apakša piesūcināma pie galda), atceroties, kā jaunībā bija jāmokās ar no bērniem prom bēgošām bļodām. Šobrīd gan bļoda kalpo kā trauciņš, kur salikt mazās izvēlei nelielākas rotaļlietas, bet karote - mutē bāšanai.
• burkas vāciņš - apaļš un feini uzliekams "uz zoba".
• piena pudelīte - arī parādījusies rotaļlietu arsenālā tikai šorīt, vēl mīlestību nav izpelnījusies. Pudeles knupis zīžot netika atzīts par lielisku izklaidi (lai gan, ja pudelītē ir piens, tad par tās uzgali viena alga:).

Kādas rotaļlietas jūsmājās iecienītākās?:)

Pēcdzemdību mode

Gaidot mazo, biju tik pārņemta ar visu jaunās informācijas gūzmu, domām par to, kas nu mainīsies mūsu

ģimenes dzīvē, kā sadzīvi labāk iekārtot, ka it nemaz nepievērsu domas pati sev. Proti, faktam, ka no dzemdību nama nebūt neiznākšu ķermeņa aprisēs, kādas tās bija 9 mēnešus pirms tam.

Kad mēnesi, pusotru pēc Mazulītes piedzimšanas jau bijām apraduši ar izmaiņām ikdienā, un laukā bija BEIDZOT pienācis pavasars, man uznāca teju depresija savu jauno ķermeņa aprišu dēļ. Jo nu pa priekšu gāja nevis lielais puncis, bet gan 2 izmērus paaugušās krūtis un zem tām, aptuveni tai pašā izmērā, vēderiņa "atlikums".

Kaut kur tālumā vīdēja doma, ka ar apģērba un aksesuāru palīdzību vizuālo skatu var pielabot par labu sev. Paldies vīram, kurš man deva pirmos pēcdzemdību modes padomus! :) Bet brīvais laiks, lai šo info sameklētu, pienācis tik tagad, kad Mazulītei jau 4 mēneši, punča "atlikums" pāris dienas atpakaļ beidzot pazudis (kā uz burvja mājienu! dzemde nu savilkusies:), taču pāris liekie kg un krūšu izmērs joprojām turējuši aktuālu šo "research".

Te būs subjektīvais pēcdzemdību modes padomu apkopojums:

• savelkošā josta, legingi (bez pārmērībām!) - pati gan tādus neizmantoju, bet ar šī brīža skatu raugoties, tā būtu bijusi noderīga; iespējams, ātrāk atbrīvotos no pēcdzemdību vēderiņa kā arī tik ļoti nepārdzīvotu par savu riepiņu. Vienbrīd jau biju tādu jostu noskatījusi iekš www.mami.lv, bet tad pažēloju naudiņu. Nākamreiz iegādāšos to jau laikus :)
• brīvi krītoši topiņi, krekliņi (nevis tādi, kas apspīlēti jostas daļā) - lieliski pieslēpj to, kas lieks.
• V veida kakla izgriezums - tas glaimo jaunās māmiņas jaunajiem krūšu apmēriem, kā arī pievērš uzmanību sejai, novēršot to no vidukļa. 
• Maxi vai pusgarie svārki - izvairoties no svārkiem, kuru garums ir līdz puslieliem un padara sievieti vizuāli īsāku.
• Bikses ar augsto jostas vietu - pazeminātas jostasvietas biksēm pāri var velties riepiņa, savukārt augstā jostas vieta palīdzēs to saturēt.
• Komplekti - izvēlies "uniformas", kas Tev šobrīd piestāv un variē ar aksesuāriem; tādējādi ietaupīsies laiks uz apģērbu izvēli un vienmēr izskatīsies labi!
• Augstpapēži - tie vizuāli slaidina. Taču ņemot vērā jauno māmiņu apgriezienus, es joprojām turos pie bezpapēžu ērtajiem apaviem. Izmežģīta potīte nu gan man šobrīd nav nepieciešama (ņemot vērā manu mazo pieredzi ar augstiem papēžiem, tas būtu visai reāls iznākums).
• Sasienamā kleita - izceļ krūtis un vidukli, noslēpj vēderiņu.
  
• Žakete (garumā vismaz līdz gurniem) - noslļepj lieko, jo to forma ir strukturēta.
• Pogājama augšdaļa - praktiska barojot bērnu.
• Viegli savācama frizūra - lai izskaties skaista bez liekas piepūles. Te palīgos nāk matu lentes un lakati, kurus var uzsiet uz galvas, noslēpjot netīrus matus, nekārtīgu frizūru. Mans pēcdzemdību matu griezums ieveidojas pats, savācot izžāvētus matos astītē un pēc tam tos atlaižot - vola, frizūra gatava :)
• Labas saulesbrilles - aizsedz sagurušu acu skatu (ja tāds ir), liek izskatīties lieliski pat bez skropstu tušas.
• Laba barošanas apakšveļa - nu jau nav problēma iegādāties arī skaistus apakšveļas komplektus arī barojošām māmiņām. Laba apakšveļa taču spārno jebkuru sievieti! Pie tam, tā spēj savākt kopā arī kuplākus labumus.
• Aksesuāri - garākas kaklarotas, kas vizuāli apgarina un slaidina, lieli auskari, kas pievērš uzmanību sejai nevis viduklim (ja vien mazulis nav jau tajā vecumā, kad visā tā vien gribas ieķerties ar lielu spēku), garas šalles, kas nosedz jostas daļu.
• Kārtība skapī - vispirms, jāsaprot, kas no grūtnieču laika drēbēm izskatīsies labi arī pēc dzemdībām un kas ne; grūtnieču bikses un svārki gan būs noderīgi vien pirmo nedēļu pēc dzemdībām, bet pēc tam tos vēlams likt malā/atdot tālāk; tad jāatbrīvojas (jānoliek vai jāatdod) no tām drēbēm, kas nu vairs neglaimo augumam - turot tās skapī, pašas radām sev grūtības atrast starp visu drēbju lērumu tās, kas šobrīd patiešām derīgas.

Bildes iedvesmai:

http://pinterest.com/jltalkington/post-baby-fashion/

Ceļojam!

Vasara ir ceļojumu laiks!

Ar Mazulīti autokrēsliņā, ratos vai ergosomā teju ik nedēļu, citreiz pat ik pārdienas, ceļojam. Pie radiem, draugiem, uz laukiem un ārpus Rīgas. Uz vienu, divām un vairāk dienām. Aktīvi ņemam dalību ballītēs, kāzās un citos draugu Notikumos.

Nu jau roka ietrennēta un saraksts ar Mazulītei līdzi ņemamajām mantām galvā iekalts. Mūsu mazā ceļotāja kofera saturs ir aptuveni šāds:

• rati (šie gan koferī neielien, toties aizņem teju visu auto bagāžas nodalījumu:);
• ergosoma;
• knupji 2gb + aukliņa/ķēdīte knupim;
• ceļojumu gultiņa (ja paredzēta nakšņošana ārpus mājas) + ūdensnecaurlaidīgais gultiņas palags + moskītu tīkls + flaneļa autiņš (paladziņa vietā);
• autiņbikši un vienreizējās salvetes atbilstoši ārpusmājas uzturēšanās ilgumam + flaneļa autiņš ar vaskadrānu pārtīšanai;
• marles autiņi (vismaz 2gb) siekalu, pieniņa u.c. šķidrumu slaucīšanai no it visa, kur tie tiek;
• mazais dvielītis 1-2gb (pie iespējas dodu priekšroku dupša tīrīšanai ar ūdeni nevis salvetēm);
• lielais dvielis, ja paredzēta arī vannošanās ārpus mājas;
• lielais frotē palags ar vaskadrānu (vismaz 1gb), lai arī ārpus mājas var dupsis pieņemt "gaisa peldes";
• bodiji ar īsām un garām piedurktnēm, vismaz 2 pāri bikšu, zeķītes/zeķubikses, jaciņa vēsākam laikam, kleitiņa siltākam vai svinīgākam brīdim, cepurīte, lacītes 2gb (īpaši noder, lai pa ceļam nesašmucētu štātītes, ja nav paredzēta štātēšanās uz vietas);
• aktivitāšu paklājiņš - kā papildus "ekstra" (mums ir viens tāds ceļojumu variants - viegli somā ielokāms, pirkts humpaļos par mazām naudiņām);
• rotaļlietas - grabulīši, miega trusis (bez rotaļlietām ārpus mājas vispār nepārvietojamies!:);
• piknika pleds - lai Mazulīte var velties un spēlēties lielākos plašumos arī ārpus mājas (mums ir tāds feins ar foliju apakšā, tā ka arī slapja zāle nav šķērslis, lai izklātos uz zemes).

Šāds mums tas kofera pamatsastāvs!

Jāsaka, ka nu jau kā gana pieredzējušas ceļotājas esam iemanījušās tikt pie sausa autiņbikša gan pilsētas džungļos (info par māmiņistabām skat. zem iezīmes barošana), gan pļavas vidū. Un arī barošanai noder gan zālājs pie kultūrobjekta, gan automašīna, gan soliņš parkā.

Lai jums ceļojumiem un piedzīvojumiem un notikumiem bagāta saulainā vasariņa! =D

Pietiekami laba mamma

Tā kā Mazulītei 4.vecumkrīzīte, kā solīts vecumkrīzīšu kalendārā, ieilgusi un Mazā prasa vairāk uzmanības kā ierasts, tad manās ausīs arvien biežāk skan kaut kur dzirdētais apzīmējums "pietiekami laba mamma". Kaut kur lasīju, šķiet, Diānas Zandes atziņu, ka nu jau šo vārdu salikumu nomainījis apzīmējums "pietiekami rotaļīga mamma" (tas bija rakstā par to, kad plānot nākamo bērniņu un vai vajag vēl vienu, kur kā indikators tika minēts šis apzīmējums - vai spēšu būt pietiekami rotaļīga mamma vēl vienam mazulim? vai man tam pietiks spēka?).

Lai vai kā, tas nav nekas jauns, ka teju ikviena mamma ik pa laikam uzdod sev jautājumu - vai esmu gana laba mamma? Kas vispār to nosaka? Vai sabiedrība? Taču nē! Arvien vairāk sliecos domāt, ka tās ir pašas mammas iekšējās sajūtas un nesajūtas.

Izejot ar mazuli sabiedrībā, jūtu, ka automātiski ieslēdzas režīms "tagad esmu vislabākā mamma", pazaudējot to patieso rūpi par bērnu, kāda valda attiecībās, kad esam mājās divatā. Es taču varu būt vislabākā mamma savam mazulim - man nav jābūt vislabākajai mammai pasaulē, un būtu absurdi uz ko tādu kaut domās pretendēt! Taču ir kaut kāds prāta "aptumsums", kas atkal un no jauna liek sabiedrībā "izrādīties". Laikam jau tas ir cilvēcīgi - mēs taču sadzīvojam ar dažnedažādām savām maskām. Un mainām tās atkarībā no vietas, laika un apstākļiem. Bet ir iekšēja sajūta, ka gribētos būt  tai īstajai mammai, esot ar savu bērnu arī sabiedrībā... Jāpiedomā un jāpiestrādā pie šīs vēlmes īstenošanas :)

Bet, kas attiecas un ikdienas lietām - vēl pirms Mazulītes ienākšanas ģimenē jau zināju, ka šis ir īstais mirklis atmest savu perfekcionismu. Lai atvieglotu šķiršanos no tā, jau laikus tika novākti visādi mazie dekori no plauktiem, lai mājas solis neprasītu tik daudz laika. Mazajai piedzimstot, nemēģināju būt par super-truper sievu un māti un meitu un draudzeni vienā personā - vīrs taču nedusmos, ja nesagaidīšu viņu mājās ar siltām vakariņām ik dienas, mazulis neraudās skaļāk, ja kāds drēbes gabals nebūs perfekti nolikts vietā, vecāki nebūs sarūgtināti, ka viņiem vairs netiek tik liela uzmanība un arī draudzenes sapratīs, ja šoreiz nepievienosimies kopīgai tējošanai. Apkārtējie taču saprot, ka mammas loma ir prioritāte un ir pat gatavi būt par palīgiem un atbalstītājiem tās ikdienas realizācija! Iespejams, man ļoti paveicies ar tuvajiem cilvēkiem :)

Sākumā gan vislielākie pašpārmetumi man bija par to, ka tik ļoti gaidu bērnu iemiegam, lai veltītu laiku saviem darbiem un prieciņiem. Šķita - vai tad labai mammai tā pieklājas? Bet drīz vien sapratu - jā, pieklājas - un kā vēl! Jo kurš bērns gan būs priecīgs par nogurušu un neapmierinātu mammu? Cik, lūdzu, rotaļīga šāda mamma spēj būt, bērnam esot nomodā? 

Tad nu apzīmējums "pietiekami laba mamma" ir kā medus burka mammas ausīm - jo mammai nav jābūt ideālai, perfektai un visu varošai. Bet gan pietiekamai - pietiekamai saviem bērniem. Jo vēl taču jāiedala laiks arī vīram, vecākiem un citiem tuvajiem cilvēkiem. 

Te gan talkā jāņem laika plānošanas padomi. Jo sinonīms vārdam "pietiekami laba mamma" manuprāt ir "laiku labi saplānot spējīga mamma". Šie divi iet roku rokā.

Es pieturos pie reiz vēdiskās filozofijas kursos apgūtā darbu sadalījuma (mana terminu interpretācija):

• svarīgi - steidzami
• svarīgi - nesteidzami
• nesvarīgi - steidzami
• nesvarīgi - nesteidzami

Tā nu prātā darāmdarbus sadalu pēc prioritātēm dotajā mirklī, lai skaidrs, ko veikt tūliņ, bet ko var atstāt uz rītu. Un varbūt kaut ko no visa vispār var nedarīt un izņemt no darbu saraksta. Bet ko citu - palūgt izdarīt vīram, vecākiem, draugiem. Viņi taču ir gandarīti, ja spēj kā palīdzēt jaunajai ģimenei! :)

Taču, tā kā BEIDZOT manā dzīvē, līdz ar mazuļa ierašanos, ir iegriezusies arī Intuīcija (līdz šim tā ģimenē piemita tikai vīram), tad savos plānos pēc iespējas cenšos atstāt vietu arī tai. Ja ir ieplānots iepirkšanās brauciens, bet no rīta nepamet sajūta, ka šodien nevajag, tad cenšos to atlikt līdz dienai, kad sajūtas teiks - TAGAD! Protams, ja vien tas ir iespējams. Ir jau vairākkārt nācies darīt tai par spīti, bet ne reizi rezultāts nav bijis man par labu :)

Un vēl, ja apciemo Nogurums, tad necenšos pa visām varītēm tam pārkāpt un noteikti šodien izdarīt visu, kas bijis ieplānots. Jo nekas nav labāks par atpūtušos un dzīvespriecīgu mammu - tā man šķiet! =D