Mazulīte aug, brīva laika pašai paliek arvien mazāk, bet bloga ierakstu tēmas un teksti tik galvā kārtojas un kārtojas... Tad nu, kad Mazā čuč un dators brīvs, ķeros pie blogošanas :) Šoreiz - par mūsu BVĒ reālo pieredzi, nu jau teju mēneša garumā!
Kopš Mazulītei palika 6 mēneši un viņa uz to laiku jau izrādīja visnotaļ nepārprotamu interesi ne tikai par to, ko mēs liekam mutē, bet arī pati pieprasīja "savu tiesu" no mūsu ēdamā, no radiņem aizņēmāmies barošanas krēsliņu - un mūsu BVĒ piedzīvojumi varēja sākties!
KO PIEDĀVĀT
Jau pirms tam bija nogaršoti sezonas augļi un dārzeņi - tomāts, gurķis, ābols, bumbieris. Bet nu maz pamazām tam visam piepulcējās arī citi produkti - brokolis, puķkāposts, banāns, avokado, biezpiens, kefīrs, rupjmaizīte u.c. Pēc noskaņojuma, mainījās apēstais daudzums un izvēle. Ja gribas to biezpienu ar krējumiņu, tad Mazulīte pati smuki paņem karoti un +/- trāpa mutē. Ja negrib - tad karote lido zemē. Tāpat arī ar visu pārējo. Ar putrām ievēroju, ka tās gan ar karoti mutē neiet - barot Mazulīte īpaši sevi neļauj un vislabprātāk tomēr ēd ar roķelēm. Tad nu ņēmu talkā "viltībiņas", kā tās putras padarīt ar rokām ēdamas - kukurūzas putrai atliek vien sagaidīt, kad padziest, tad tā kļūst cietāka, bet auzu pārslu putrai pieliku sviestiņu un tad visu masu ietinu folijā kā "putras desu", liku ledusskapī un pēc tam sagriezu ēšanai. Tā tā lieta aizgāja! Vienīgi ķirbis nekādā variantā kā neiet, tā neiet iekšā. Nu neko - ievērojam BVĒ principus un piedāvājam ne uzspiežam :) Tā nu zinu, ka šobrīd iecienītākie "gardumi" viņai ir avokado, banāns, bumbieris.
Un vēl Mazulīte mīl visādus plāceņus - kartupeļu pankūkas iet iekšā uz urrā - veselu pankūku viena pati var apēst! Šodien sacepu griķu miltu pankūciņas, iedvesmojoties no
TopiVesels receptes, sasutināju ābolīšus/bumbierīšus un bija mums abām vēderprieki! Vēl iedvesmu receptēm smeļos jau iepriekš minētajā BVĒ e-recepšu grāmatā.
Cenšos, vienkāršojot dzīvi pašiem, negatavot dubultu ēdienkarti (ar izņēmumiem, protams) - ēdam visi kopā to pašu (vienlaikus - BVĒ sociālā funkcija:), tik pieaugušo variantā ar papildus garšām - sāls, cukurs, siers u.c.
PRAKTISKI PADOMI
- protams, netīrība ir! bet arī jautrības netrūkst! :D
- baroju Mazulīti barošanas krēsliņā, izmantoju Tommy Tipee gumijas lacīti ar kabatiņu (to arī ņemu līdzi ēdot kopā ārpus mājas) - ērti, bet tas nepasargā drēbes no nošmulēšanas, jo gadās, ka, piemēram, tomāts ir VISUR!
- apģērba pasargāšanai no šmulēšanās esmu pasūtījusi no IKEA priekšautiņus ar kabatiņu - vēl gaidu piegādi, pēčāk varēšu dot atsauksmi.
- esam tikuši arī pie slīpās krūzītes, bet pagaidām Mazulītei to dodam vien tukšā veidā, pretējā gadījumā viss pludo; taču to ērti izmantot, kad dodam viņai padzerties.
- piedāvājamo ēdienu liekam uz barošanas krēsliņa paplātes - ja ieliek bļodiņā, tad drīz vien viss iet pa gaisu :)
- lai nenogremdētu pasauli papīra salvešu jūrā, izmantoju mikrofibras lupatiņu, ar kuru noslaucīt sašmulēto sejiņu un plaukstiņas (un kājeles, un roķeles, un galvu un visas citas ķermeņa daļas, kuras nav spējušas izvairīties no ēdiena:). Tik jāatceras to regulāri izskalot un izmazgāt :) Arī barošanas krēliņam un paplātei ir sava mikrofibras lupatiņa.
- dārzeņu un arī cietāku augļu sutināšanai ļoti noder sautējamais katls - apakšējā katliņā ielej ūdeni, tad vienā vai divos stāvos liek sutināmos produktus, pa virsu vāciņu; ātri, gardi, bez lieka ūdens (tas notek apakšējā katliņā) un produkti saglabā vairāk uzturvielu nekā vārot.
- lai nebūtu viss jāgatavo atsevišķi, sāli var pielikt beigās, kad jau ielikta pārtika mazulim; esam krietni samazinājuši sāls patēriņu, pārgājuši pilnībā uz jūras sāli (iztukšosim šo, tad iegādāsim Himalaju rozā sāli, kas ir vēl labāks par jūras) un tādējādi vēl vairāk izgaršojam produktu dabīgās garšas!
- kādu našķi, kam pieaugušo variantā prasās cukurs, var pagatavot vispirms bez (piemēram, cepumiņu, keksiņu, pankūciņas), ielikt formā vai uzlikt uz pannas, un tad pārējam likt klāt cukuru.
BVĒ ATTĪSTĪBA
Kā jau BVĒ grāmatā lasīju, ne vienmēr ir tā, ka Mazulis augošā progresā ēd un vēlas dažādot savu ēdienkarti. Arī Mazulītei bija aptuveni nedēļas periods, kurā viņa izrādīja mazāku vēlmi par ēdienu. Bet nu jau, soli pa solim, viņa spēj noēst pāris brokoļu rozetītes, savas jubilejas keksiņu (bez cukura!) un uzdzert bio bumbieru suliņu - kamēr mans tēvs sajūsmā to visu fiksē fotomirkļos un sauc tās par "Gandrīz ideālām vakariņām" :) Nu jau pusdienu ēdienreizes ja ne aizstāj, tad jūtami pagarina laiku starp piena ēdienreizēm.
Diemžēl esam saskārušās arī ar tādu nepatīkamu lietu kā aizcietējums Mazulītei. Tad nu meklējot iemeslus un iespējamos risinājumus, konsultējos ar mūsu teju "ģimenes ārsti", topošo naturoterapeiti un
www.TopiVesels.lv autori Anci Šternbergu. Viņas komentārs:
" Par cietu vēderu pieņēmumi ir dažādi - trūkst šķidruma, pārāk daudzveidīga pārtika, nesagremoti graudi, cieti saturoši produkti, un tad arī tipiskie alergēni var radīt puncīša aizsprostošanos - piens, glutēns, pārāk daudz ogļhidrāti (cukurs). Bet jāsaprot, ka bērna gremošanas trakts vēl nav adaptējies visiem šiem produktiem, tāpēc tas reizēm var būt pilnīgi normāli! Ja banānu ēd pumpainu, problēmām ar aizcietējumu nevajadzētu būt, ja vien šķidrums tiek uzņemts. Vispār gan banāns, gan biezpiens (jo īpaši) pieder pie atvēsinošajiem produktiem, kas arī ir diezgan tipiski aizcētējumu radītāji, it īpaši rudens/ziemas laikā! Par šo der padomāt! Mīkstināšanai - ja puncis nepūšas, var mēģināt nomērcētu žāvēto plūmi, aprikozi, vairāk šķiedrvielu saturošo produktu."
Jāsaka, ka par mūsu "ātro palīdzību" aizcietējuma novēršanai kļuvis bumbieris (ja mīksts, tad svaigā veidā, ja cietāks, tad pasutināts) - Mazulītes iecienītais auglis. Tas gan nepalīdz no tā atbrīvoties, bet gan novērst jaunu rašanos.
ĀRPUS MĀJAS
BVĒ ir lieliska metode arī ēšanai ārpus mājas! Daudzās kafejnīcās (pat biju pārsteigta, cik ļoti daudzās!) ir sastopami bērnu krēsliņi. Tad nu, kad pusdienojam ārpus mājas, sēdinam Mazulīti krēsliņā, lacīte ar kabatiņu ap kaklu un izvēlamies no ēdienkartes kaut ko, kas der arī viņai (tradicionālā bērnu ēdienkarte ar frī+ketčups vai majonēze gan te nederēs:) vai pārliecinamies, ka pašu porciju piedevas būs viņai pa kārajam zobam! Apkalpojošais personāls mums vienmēr trāpījies ļoti saprotošs (par sašmucēto grīdu nedusmojas, pat par Mazulītes zemē nomesto un saplēsto šķīvi nebija jāpiemaksā rēķinam un jauks viesmīlis reiz piedāvāja mazu dakšiņu:), apkārtējie pusdienotāji sajūsmā nolūkojas uz brašo ēdāju. Tā Mazulīte ir nodegustējusi arī humusu ar grauzdiņiem, kartupeļu-spinātu pankūciņas, turku zirņu plācenīti un ko tik vēl ne. Vienīgi jāuzmanās (pašiem pirms tam jānogaršo), vai ēdiens nav pārāk sāļš - no tāda gan jāizvairās. 1/5tk dienā ir pieļaujamais sāls daudzums, un, ja mājās visu gatavo bez sāls, kafejnīcā jau kādu plāceni var apēst!
Prieks bija arī atklāt, ka Pūres apelsīnu suliņa (mazajā stikla pudelītē) ir bez cukura - Mazulīte ļoti aizrāvās ar dzeršanu no mazās stikla pudelītes, kad reiz pusdienojām ar draudzeni picērijā. Citādi, Biotēkā tik vienas firmas mazās suliņas atradu bez cukura... Jo ūdens tā "ne visai" iet pie mazās dūšas :)
Lai arī jums gardas un jaukas kopīgās maltītes!
Skaidrs, ka barojoša māmiņa pat negribot ir spiesta patērēt vairāk ūdeni. Jo piena ražošanai taču 
Te svarīgi zināt, ka cietā plastmasa pudeļu un trauku (apzīmē ar PC) atkārtota izmantošana var būt kaitīga veselībai. JO cietā plastmasa ražošanā tiek izmantota tāda endokrīnās sistēmas bojātājviela kā Bisfenols A (BPA, http://en.wikipedia.org/wiki/Bisphenol_A). Pastāv iespējamība, ka laika gaitā (atkārtoti lietojot plastmasa pudeli, traukus), BPA var atdalīties no šī plastmasa, iekļūstot trauka/pudeles saturā. 
