piektdiena, 2014. gada 25. aprīlis

Veselīgas attiecības ģimenē


Piezīmes no tikšanās ar Natāliju Čehovsku - praktizējošu speciālisti bērnu pedagoģijā un psiholoģijā.


No 2000.gada dzimušie bērni ir enerģētiski daudz spēcīgāki par vecākiem. Tāpēc tikai abiem vecākiem kopā, iesaistot arī tuvo ģimeni, ir lielākas iespējas izaudzināt veselīgi domājošu bērnu.

Ģimenes dzīves likumi:

  1. bērnu audzina abi vecāki; vairāk ar audzināšanu nodarbojas māte, bet, kad tēvs kaut nedaudz  pieķēries bērnu audzināšanai, viņš jāliela :)
  2. cieņu pret vecākiem jāaudzina no mazotnes; ja vecāki mājās lamājas, dēls vienmēr būs mātes pusē, bet meitai grūtāk izvēlēties, kura pusē būt, jo māte audzinājusi, bet tēvs ir autoritāte. Bērnam nepieciešami divi un mīloši vecāki!
  3. mātēm dēlus jāmīl, jāmīļo - lai pieaugot, viņš kļūst par burvīgu vīru savai sievai un neprasa no sievas to, kas nav saņemts no mātes; dēlu audzina tēvs.
  4. tēviem jāmīl un uz rokām jānēsā meitas; audzina meitas - mātes.
  5. ja vecāki dzīvo šķirti - mātei jādara viss iespējamais, lai saglabātu bērnu attiecības ar tēvu.
Atziņas/padomi:
  • jaunajām māmiņām noteikti ir labi jāizguļas! Ja nepietiekams miegs, tad sieviete zaudē savu odžas (aktivitātes enerģiju). Un noteikti nepieciešams laiks sev (piem., vanna ar lotosa aromātisko eļļu).
  • visveiksmīgāk ar jaunās paaudzes bērniem iespējams tikt galā tad, ja mamma dzīvo mājās un velta pietiekami laiku un uzmanību bērnu audzināšanai.
Garīgā attīstība ģimenē notiek tad, ja vecāki paši nodarbojas ar garīgo attīstību. Bērns vēro, atdarina, pamazām pieņem garīgas lietas kā normu. Par garīgām lietām bērniem jāstāsta tikai tad, ja viņi paši jautā. Bet katrs bērns jau piedzimst ar savu garīgo dimensiju.

Seksuālā audzināšana
Kad bērns sāk apzināties vīriešu un sieviešu fiziskās atšķirības, sāk uzdot jautājumus, no tā brīža vecākiem vannošanās, pirtošanās jāveic šķirti - dēls ar tēvu, meita ar mammu. Tas pats princips attiecas arī uz brāli un māsu. Jāņem vērā, ka bērni seksuāli tagad nobriest ātrāk!

otrdiena, 2014. gada 8. aprīlis

BVĒ pieredze pusgada garumā

Nu jau vairāk kā pusgadu ikdienā praktizējam Bērna Vadītas Ēšanas (BVĒ) principus. Ja reizēm šķita, ka varbūt tik izvēlīgam mazulim kā mūsējais, tas tomēr nebūs bijis labākais variants, tad nu, atskatoties atpakaļ, tomēr esam priecīgi par šādu izvēli.

Produktu ziņā esam izgājuši cauri dažādiem etapiem: sākot no "viss interesē un viss tiek nogaršots", caur "ēdu tikai to, kas garšo" un šobrīd esam tikuši līdz "ēdīšu pats to putru!" etapam.

Te pāris secinājumi/piezīmes/rezultāti no mūsu pieredzes:
  • gada vecumā bērns patstāvīgi ēd ar karoti, dzer no glāzēm/krūzēm (no tām pašām kā pieaugušie:)
  • ar šķīvjiem un glāzēm "operē" labi - kad vairs negribās, tad ceļ augšā un dod mammai vai noliek uz blakus galda (bet reizēm gan joprojām saturs mēdz tikt izlidināts uz zemes un sienām:)
  • bērns pats izvēlās, ko ēst - ja ko negribās/negaršo - vecākiem nav cerību dabūt to bērna mutē iekšā! Atliek vien cerēt un uzticēties, ka tas, kas tiek apēsts, arī ir tas, kas nepieciešams organismam...
  • lai gan vienumirkl jau šķita, ka putras nekad iekšā nedabūsim mazajā mutītē, kad tika apgūta patstāvīgā ēšanas ar karoti prasme - arī putras kļuvušas par ikdienu :)
  • mūsu gadījumā - zupas, sautējumi un citi izstrādājumi ar dārzeņiem - paliek mammas pusdiengaldam :( Našķīgākas ēdamlietas gan - lūdzu, uz mazā galdiņa! :) bet tas nebūt nav kopējais BVĒ pieredzes secinājums - draugu meituks, kas arī uzaudzis ar BVĒ, ēd visu ko un ar prieku =D
  • šmucēšanās gan vēl nav beigusies - mamma apbruņojas ar pacietību, kamēr bērns turpina izzināt garšu pasauli un uzlabot koordinācijas prasmes :)