Nu jau vairāk kā pusgadu ikdienā praktizējam Bērna Vadītas Ēšanas (BVĒ) principus. Ja reizēm šķita, ka varbūt tik izvēlīgam mazulim kā mūsējais, tas tomēr nebūs bijis labākais variants, tad nu, atskatoties atpakaļ, tomēr esam priecīgi par šādu izvēli.
Produktu ziņā esam izgājuši cauri dažādiem etapiem: sākot no "viss interesē un viss tiek nogaršots", caur "ēdu tikai to, kas garšo" un šobrīd esam tikuši līdz "ēdīšu pats to putru!" etapam.
Te pāris secinājumi/piezīmes/rezultāti no mūsu pieredzes:
- gada vecumā bērns patstāvīgi ēd ar karoti, dzer no glāzēm/krūzēm (no tām pašām kā pieaugušie:)
- ar šķīvjiem un glāzēm "operē" labi - kad vairs negribās, tad ceļ augšā un dod mammai vai noliek uz blakus galda (bet reizēm gan joprojām saturs mēdz tikt izlidināts uz zemes un sienām:)
- bērns pats izvēlās, ko ēst - ja ko negribās/negaršo - vecākiem nav cerību dabūt to bērna mutē iekšā! Atliek vien cerēt un uzticēties, ka tas, kas tiek apēsts, arī ir tas, kas nepieciešams organismam...
- lai gan vienumirkl jau šķita, ka putras nekad iekšā nedabūsim mazajā mutītē, kad tika apgūta patstāvīgā ēšanas ar karoti prasme - arī putras kļuvušas par ikdienu :)
- mūsu gadījumā - zupas, sautējumi un citi izstrādājumi ar dārzeņiem - paliek mammas pusdiengaldam :( Našķīgākas ēdamlietas gan - lūdzu, uz mazā galdiņa! :) bet tas nebūt nav kopējais BVĒ pieredzes secinājums - draugu meituks, kas arī uzaudzis ar BVĒ, ēd visu ko un ar prieku =D
- šmucēšanās gan vēl nav beigusies - mamma apbruņojas ar pacietību, kamēr bērns turpina izzināt garšu pasauli un uzlabot koordinācijas prasmes :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru