Cukini/kabacis, kas garšos visiem

Rudens veltes ir klāt!

Te būs garda un vienkārša recepte. Brīdinu - atkarību izraisoša uzkoda!:)

Vajadzēs:
2 vidēji cukini (var izmanot kabaci - tas pats cukini, tik izaudzis vien ir:)
1ēk olīveļļa (man aizgāja vairāk)
1/4 krūze rīvēts parmezāns (izmantoju Džiugas)
1/4 krūze baltā rīvmaize
1/8tk sāls

Cukini griež šķēlēs, ap 1cm platās. Sausās sastāvdaļas sajauc. Cukinī šķēles apmērcē olīveļļā, apviļā sausajās sastāvdaļās.

Izkārto uz cepampapīra, liek cepeškrāsnī uz 230 grādiem, 25-30min.

Pasniedz kā uzkodu vai kopā ar silto ēdienu.

Receptes avots: http://www.foodnetwork.com/recipes/ellie-krieger/zucchini-parmesan-crisps-recipe.html

Ko nedarīt, kad esi gaidītāju pulciņā

Ja ir tas gods un prieks tuvāko radu vai draugu pulkā pievienoties kāda maza brīnuma gaidīšanai, atļaušos lieku reizi atgādināt, kāda rīcība nesajūsmina topošos jaunos vecākus. Protams, aiz ieraduma vai labas gribas, bet tomēr... Paturiet prātā - tas, par ko topošie vecāki vēlēsies, lai jūs zināt - tiks jums darīts zināms!

Gaidību laikā NEDARĪT:

• uzstājīgi taujāt par to, kāds būs gaidāma mazuļa dzimums - ir vecāki, kas paši to nemaz negrib zināt, savukārt citi, aiz māņticības, līdz pat piedzimšanai neņem vērā ārstu prognozes; ja visi apkārtējie kopistiski sāks gaidīt konkrēta dzimuma mazuli (ar visām no tā izrietošajām sekām zilu un rozā drēbīšu un mantiņu izskatā), pat, ja topošie vecāki uz to nekoncentrējas, topošo vecāku harmonija var tikt pabojāta; bet, kā visiem labi zināms - grūtnieces uztraukt nedrīkst!
• ja zināms mazuļa dzimums, prašņāt par konkrēta vārda izvēli - protams, ir vecāki, kas jau zina, ka gaida Jānīti, bet daudzi tomēr lēmumu pieņem tikai tad, kad pirmā satikšanās notikusi;
• komentēt topošo vecāku mazuļa vārda sarakstu - daloties ar savām asociācijām par to, ka tā sauca pustraku dežuranti vecajā darba vietā; ka tāds vārds bija kaimiņu govij; ka šo vārdu noteikti nedrīkst likt, jo radu tanti ar tādu vārdu suns sakoda utt utjp. STOP - šo visu atstājam sevī! 
• uzstāt, ka jāizvēlas kāds jums tīkams vārds - jo tā sauca vecvecmāmiņu, jo tas izklausās karaliski, jo tāds vārds tagad ir vai nav modē vai vēl kādu jums būtisku apsvērumu dēļ. Piekrītu tēzei, ka patiesībā mātei ir vispilnīgākās tiesības izvēlēties bērna vārdu, jo (a) viņa mazuli vislabāk pazīst un (b) viņa to ir iznēsājusi un dzemdējusi. 
• tuvojoties noliktajam dzemdību laikam, ik pārdienas zvanīt un taujāt - vai ir kas jauns? kad būs, jūs par to uzzināsiet - un vēlams tad, kad paši jaunie vecāki vēlēsiet jums par to pavēstīt; šie zvani (jo zvana jau ne tikai tuvākie radi, bet arī attālākie draugi) uzdzen lieku stresu grūtniecei un līdz ar to arī mazulim.

Mazulim piedzimstot NEDARĪT:

• uzstājīgi pieprasīt, lai dzemdību laikā ik stundu tiktu atsūtīta īsziņa par notikumu gaitu - nu nav šis tas brīdis, kad Notikumā klātesošajiem sēdēt pie saviem telefoniem; ir citas, svarīgākas lietas darāmas!
• dusmoties, ja uzreiz pēc mazā brīnuma ienākšanas pasaulē netiek izsūtīta šī priecīgā ziņa visai radu/draugu saimei - kā nojaušat, dzemdības var arī nebūt tikpat relaksējošs pasākums kā vakara vanna; tāpēc jāļauj vien jaunajiem vecākiem atpūsties fiziski un emocionāli pēc šī Notikuma un galu beigās - izbaudīt pirmos kopīgos mirkļus (nevis spiest pa pogām un postot feisbukā)!
• kad zināms mazuļa vārds, nekautrējoties mesties to komentēt - it īpaši jau jauno vecāku priekšā un arī aiz muguras - tas nav smuki! paturam sevī, tāpat, kad ieraudzīs un iepazīs mazo brīnumu - iemīlēs neatkarīgi no tā, vai viņš Visvaldis, Druvvaldis vai Visvaris...
• ar elkoņiem rauties apciemot mazuli jau pirmajās dzīves dienās - mazais cilvēciņš vēl īsti nespēj aptvert, kur atrodas un kas notiek - diezin vai visas plašās radu un draugu saimes sejas ir tas, ko viņš tagad alkst ieraudzīt; pienāks jūsu kārta uz raudzībām un jaunie vecāki par to jūs painformēs!
• apbērt ar padomiem par to, kā mūs audzināja vai ko žurnālā izlasīju par bērnu audzināšanu - ja padoms būs nepieciešams, jums to pajautās

BET KO TAD DARĪT:

• ļaujiet jaunajiem vecākiem aprast ar jauno dzīves situāciju - neko nepieprasot, neuzstājot, netaujājot - jaunā dzīve prasa arī papildus spēkus, ļaujiet tos pietaupīt šobrīd svarīgākajam;
• piedāvājiet savu palīdzību konkrētās lietās - pusdienu sarūpēšanā, mājas uzkopšanā, logu nomazgāšanā, lielā bērna pieskatīšanā, mazuļa izvešanā pastaigā utml
• ejot raudzībās, atcerieties arī par jauno māmiņu - viņa ir paveikusi milzu darbu 9 mēnešu garumā un ir pelnījusi ziedus un kādu dāvaniņu labsajūtai
• galu galā - priecājieties kopā ar jaunajiem vecākiem par Mazā Brīnuma ierašanos pasaulē, paliekot drošā tuvumā :)

Lai brīnumpilns gaidību laiks ikvienam, kam tas (drošā) tuvumā!

"Kāds burvīgs puika!"

Ja manu vīru bērnībā nepazīstami cilvēki uzskatīja par meiteni, tad mūsu meitiņai "pārmantojums" pretējā virzienā - nereti tiek nosaukta par puiku. Jo blondie matiņi vēl paīsi, seja reizumis kā žuļikam un rozā bante matos netiek likta. Protams, cenšos par to pasmaidīt, lai gan reizumis omītes, kas, pavirši uzmetot aci, nosecina, ka puika, mani aizkaitina ar savu ašo spriedumu. Un nelīdz ne rozā kurpes, ne svārki, ne kleitas. Bet tā rozā galvas bante ilgi uz galvas žuļikam neturas :)

Te pāris stāsti jautrākam vakaram.

1.stāsts

Dzīvojamies bērnu laukumā. Vēsajā jūnijā, mazulītei kājās melnas bikses, rozā džemperītis, rozā kurpītes. Pienāk 4gadīgs puika un saka (krieviski): "Kāpēc viņam kājās rozā kurpītes?" Atbildu: "Tāpēc, ka tā ir meitenīte!". Uz ko saņemu stingri paustu pārliecību: "Nav gan!"

Pie sevis tai mirklī tik nobubinu: "Varbūt man labāk zināms?!"

2.stāsts

Esam pie ezera. Mazulīte plikiņa, pieiet pie divām meitenēm (4 un 3 gadi), kas ezera krastā spēlējas. Vēro un grib iesaistīties. Mēģina paņemt kādu no mantiņām, uz ko vecākā meitene saka: "Puika, nedrīkst!". Es, caur zobiem: "Tā ir meitene!"

Kad pēc mirkļa atkal puikam tiek aizliegts aiztikt spainīti, es jau skaļāk atkārtoju: "Tā ir meitene." un nosaucu viņas vārdu.

Uz to lielākā madāma atjautā: "Viņu sauc Patriks?"

Samulstu uz kādu mirkli pēc šāda jautājuma. Patriks nu galīgi nav līdzīgs mūsu mazulītes vārdam un tas, kas nav mazsvarīgi, nepavisam nav meitenes vārds. Nekas cits neatlika kā turpināt mazajai mādamai skaidrot, ka tā ir meitene un kā viņu sauc. Pēc ntās reizes izdevās ar:)

3.stāsts

Meituku šūpinu rotaļlaukuma sūpolēs. Blakus šūpojas puika, kam auklīte kundzīte cienījamos gados. Tikko tuvumā pienākusi jau uzsāk sarunu un piedāvā savus auklītes pakalpojumus - no rudens būšot brīva un pieejama! Un paralēli kundzīte izsaka kādu piezīmi par smaidīgo puiku (tas ir, manu meitiņu). Saku, ka tā ir meitenīte. Uz to kundzīte atjautā: "A kāpēc tad matus tik īsus apgriezuši?"

(mātes iekšējais monologs) "Hello! Mati nemaz vēl nav paguvuši izaugt tik gari, lai ķertos pie apgriešanas!"

Bet ārējā atbilde pieklājīgi savaldīga: "Tie vēl nav izauguši."

Un skaidrs, ka šī nebūs tā auklīte, kuru uzmeklēšu, ja savajadzēsies mazulītei savu personīgo pilna laika aukli.

4.stāsts

Mazulīte ar vīramāti aiziet uz vietējo tirdziņu. Mazulīte saposusies, košos svārkos. Pie letes pārdevēja izsaka vīramātei komplimentu (krieviski): "Kāds jums jauks mazdēliņš!"

Vīramātei pirmais "atgadījums" ar puikošanos. Tāpēc atbild nedaudz aizvainoti: "Tā ir mazmeitiņa!"

Un vakarā, pie bērna saņemšanas, atstāta šo aizvainojošo atgadījumu. :)

Šie ir tikai daži no mūsu ikdienas jautrajiem puikošanās stāstiem. Šodien veikalā, kad priekšā stāvošajai kundzei ar meitiņu/mazmeitiņu atdāvināju no kasieres saņemto mantiņu un viņa to nodeva savai mazajai ar tekstu: "Redzi, būs vēl viens - puika Tev to dāvina!" nemaz vairs nemēģināju ieskaidrot, ka ratos sēdošā būtne ar rozā džemperīti un rozā kurpītēm ir meitene. Rati pelēki, mati īsi - viss skaidrs - puika takš! Citiem jau labāk zināms... :)